Rēzeknes 3.vispārizglītojošā vidusskola

Viena no vecākajām Rēzeknes pilsētas skolām, atrodas pilsētas centrā, Novembra ielā 33.

Šajā mācību gadā mācības iesāka 445 izglītojamie, strādā 49 pedagogi, no tiem seši – interešu izglītībā.

---

Skolas vēsture

Skolas ēka uzcelta 1923.gadā. Sākumā tā bija latviešu ģimnāzija, kura pastāvēja līdz 1943.gadam, bet no 1943.gada līdz 1944.gadam tajā atradās vācu armijas hospitālis. 1944.gadā bombardēšanas laikā celtne tika sagrauta.

Kā liecina arhīva dokumenti, ēka 18.novembra ielā 33 tika atjaunota īsi pirms 1949./50.mācību gada sākuma. 1949.gada 5.augustā no Rēzeknes 2.vidusskolas tika atdalītas 10 klases un pārceltas uz atjaunoto ēku – Septiņgadīgo skolu ar krievu mācībvalodu. Skolas direktora amatā iecelts A.Pankovs, par vietnieku – P.Skovoroda. Skola strādāja divās maiņās: pirmajā – 1.- 4.klases, otrajā – 5.-7.klases.

No Rēzeknes 2.vidusskolas tika pārceltas 10 klases ar klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem:

1.а. – A. Niķitina;                           1.b. – M.Pogodina;

2.а. – L.Loginova;                         2.b. – A.Skangaļs;

3.а. – A.Bondareva;                      3.b. – N.Skovoroda;

4.а. – A.Steļmah;                          4.b. – K.Kozlovskaja; (Kovaļevska)

5.а. – N.Tihomirova;                     5.b. – N.Tihomirova.

 

Mācību priekšmetu skolotāji:

1. Krievu valoda un literatūra – N.Tihomirova;
2. Matemātika – A.Pankovs;
3. Fizika – N.Tihomirova;
4. Vēsture – P.Skovoroda;
5. Bioloģija, ķīmija – M.Tolpigina;
6. Ģeogrāfija – V.Ļebedeva;
7. Angļu valoda – G.Strode:
8. Vācu valoda – Ņevskaja;
9. Latviešu valoda – Deņisova, A.F.Skangaļs;
10. Dziedāšana – Starodumovs, Cunskis;
11. Fizkultūra – Kloss, Buhalovs;
12. Zīmēšana un rasēšana – Brahmans;
13. Darbmācība – Fiskovičs.

Mācību priekšmetu metodiskās komisijas vadītāji:

• Krievu valoda– N.Tihomirova;
• Matemātika, fizika – J.Pankova;
• Svešvalodas – Deņisova;
• Bioloģija, ķīmija – M.Tolpigina;
• Vēsture, ģeogrāfija – V.Ļebedeva;
• Sākumskolas klašu – L.Loginova.

Darbojās pulciņi:

• Literāri – dramatiskais – Grodzickis;
• Fizikas- matemātiskas – J.Pankova;
• Novadpētniecības – V.Ļebedeva;
• Fizkultūras – Kloss;
• Foto – Starodumovs;
• Koris – Starodumovs;
• Stīgu instrumentu – Starodumovs;
•  Pūšamo instrumentu – S.Cunskis.

Pēc kara laiks bija grūts. Centrālās apkures nebija un skolu apkurināja patstāvīgi. Pagrabtelpā bija ierīkota apkures sistēma – krāsns, skolu apkurināja ar kūdru vai oglēm. Katls ar ūdeni uzsila un karstais ūdens pa caurulēm apsildīja visas skolas telpas.  To visu apkalpoja kurinātājs, kuru pieņēma darbā uz apkures sezonas laiku, bet vasarā vajadzēja sagādāt kurināmo materiālu.

 Kad skola ieguva vidusskolas statusu, tad tika izveidota saimniecības pārziņa likme, viņš rūpējās par skolas saimniecību.

Tika izveidots skolotāju koris, to vadīja Starodumovs, tas veiksmīgi uzstājās dažādos pasākumos un skatēs. Ar laiku notika skolotāju maiņa, jo daži aizgāja pensijā un citi mainīja dzīvesvietu. Skolā tika izveidota bibliotēka, kuras bibliotekāre bija Z.Maļkova (no 1961.gada – F.Babahina).

Strādāja vecāku komiteja, kuras sastāvā bija vecāku pārstāvis no katras klases. To vadīja no vecāku puses Judina, bet skolu pārstāvēja A.Pankovs.

Skolā aktīvi darbojās arodkomiteja, kuras priekšsēdētāja bija L.Vandočkeva, par mācību un audzināšanas darbu atbildēja J.Pankova, par kultūras pasākumiem – N.Grabovska.

Nozīmīga loma skolas dzīvē tajā laikā bija pionieru organizācijai. Aktīvi darbojās pionieru vienības padome,  kuras sastāvā bija pārstāvji no katras klases kolektīva. 

1957.gadā uz Septiņgadīgās skolas bāzes tika izveidota Rēzeknes 3.vidusskola. Uz to laiku bija 4 izlaiduma klases – 1952.g., 1953.g., 1954.g., 1955.g. Šo izlaidumu skolēni pēc 7.klases  beigšanas, lai varētu turpināt mācības vidusskolā, pārgāja uz Rēzeknes 2.vidusskolu, bet sākot ar 1955.gadu skolēni turpināja mācīties Rēzeknes 3.vidusskolā un 1957./1958.mācību gadā absolvēja to. Rēzeknes 3.vidusskolas savu statusu ieguva 1957.gada 1.septembrī.

Uzskates materiālu bija maz. Pie mācību kabinetu pilnveidošanas daudz strādāja paši skolotāji. Daudzas palīgierīces un tabulas skolotāji kopā ar skolēniem veidoja skolas darbnīcā. Direktors brauca uz Rīgu, kur varēja iegādāties skolotājiem nepieciešamos materiālus. Tā tika iegādāti: filmoskopi, projektori, fotoaparāti, kinoaparāti, ierīces ķīmijas, fizikas un citiem kabinetiem.

Skolotāju kolektīvs bija draudzīgs, strādīgs, visi centās strādāt pēc labākās sirdsapziņas.

Skolas ēka nebija liela – 10 mācību kabineti un aktu zāle. Sporta zāles nebija. Fizkultūras stundas notika Sporta skolas zālē un stadionā “Daugava”. Tikai 1973.gadā tika uzcelta sporta zāle un trīsstāvu piebūve, kurā tika izvietoti mācību kabineti. Skolas pagalmā tika ierīkots sporta laukums, kur nodarbojās ar fizkultūru. Pie skolas bija dārzs, kur skolēni dabasmācības stundu laikā mācījās audzēt dārzeņus, augļus, vēroja to augšanas, plaukšanas procesu un rūpējās par tiem.

Skolas direktori:

	Aleksejs Pankovs – Septiņgadīgās skolas pirmais direktors, strādāja par direktoru no 1949. gada līdz 1956. /1957. mācību gada beigām.
	Ivans Ščelkunovs  – skolas direktors no 1957. g. līdz 1978. gadam, krievu valodas un literatūras skolotājs.
	Vladimirs Grigorjevs – direktors no 1978. gada līdz 2009. gadam, ilgus gadus bijis sporta skolotājs.
	Lidija Ostapceva – skolā strādā no 1987. gada,    20 gadu – par direktora vietnieci audzināšanas jomā un bioloģijas skolotāju, direktora amatā – no 2009. gada līdz 2017.gadam.
	Kristīne Ustinova No 2009. līdz 2013. gadam bija sociālais pedagogs arī Rēzeknes logopēdiskajā internātpamatskolā. 2013. gadā  sāka strādāt Bērnu sociālo pakalpojumu centrā, kur ieņēma vadītāja amatu.  Skolas direktora amatā no 2017. gada.